Kultras Rondo

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā aplūkojama krājuma izlase “Reālistes: latviešu rakstnieces garajā 19. gadsimtā”. To veidojuši LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta literatūrzinātnieki, lai izceltu agrīnās latviešu sieviešu rakstniecības daudzveidību. Kultūras rondo tiekamies ar sieviešu rakstniecības pētnieci Zitu Kārklu un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošo pētnieku Benediktu Kalnaču Tematiskā ekspozīcija ļauj ielūkoties astoņu 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma latviešu rakstnieču – Marijas Medinskas-Valdemāres, Minnas Freimanes, Hermīnes Zālītes, Birznieku Latiņas, Birznieku Sofijas, Tirzmalietes, Emīlijas Prūsas un Annas Brigaderes – prozas darbos. Krājuma izlasi saturiski veidojuši literatūrzinātnieki – sieviešu rakstniecības pētniece Zita Kārkla un apgaismības perioda pētnieks Pauls Daija, savukārt tās dizainu radījusi Grieta Vītoliņa. Krājuma izlase “Reālistes: Latviešu rakstnieces garajā 19. gadsimtā” apskatāma līdz 22. novembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5.

Dažādība un starptautisks vēriens – šoreiz keramikas zīmē. Tā jauno rudens izstāžu sezonu pieteicis Rotko muzejs Daugavpilī, piesakot to ar sešiem izteiksmīgiem mākslas projektiem. No starptautiskās Martinsona balvas vēriena un fokusa uz izcilību laikmetīgajā keramikā līdz intīmiem un poētiskiem meklējumiem atmiņu, laika un dabas motīvu interpretācijām glezniecībā. To piedāvā skatīt Rotko muzejs. Rotko muzeja Mākslas departamenta speciāliste Inga Gedžūne ir tā, kura ved rādīt un iepazīstināt ar jaunajām muzeja ekspozīcijām. Šogad rudens Rotko muzejā ir keramikas zīmē un pirmā apskates vieta nav nejauša – tā ir Martinsona māja. „Ne tikai Martinsona māja, bet savā ziņā arī visa sezona ir veltīta laikmetīgajai keramikai, jo četras izstādes, četri izstāžu projekti ir tieši keramikas medijā. Un tas, protams, viss ir, pateicoties Latvijas keramikas biennālei, kas jau piekto gadu pārvērš Latviju par vienu no pasaules aktīvākajiem un nozīmīgākajiem laikmetīgās keramikas cienītāju un arī laikmetīgās keramikas māksli

Baltijas jauno solistu programma, kuras patronāža būs operdziedātājas Elīnas Garančas rokās un kuru finansiāli nodrošina latviešu scenogrāfa Pētera Rožlapas ģimenes ziedojums, šajā sezonā iecerējusi Operai piesaistīs četrus jaunus solistus. To sarunā Kultūras rondo atklāja Latvijas Nacionālā opera un baleta valdes priekšsēdētājs Sandis Voldiņš. Raidījuma komanda iztaujā Sandi Voldiņu arī par citām būtiskām nākotnes ievirzēm Baltajā namā.

Sezonas pirmo jauniestudējumu skatītājiem nodevis Liepājas teātris, kas direktora Valtera Sīļa vadībā savu repertuāru tagad konsekventi balsta latviešu oriģināldramaturģijā. Dramaturģe Rasa Bugavičūte-Pēce Liepājas teātrim radījusi lugu “Amerikas latvieši”, kas balstās viņas dziļi emocionālajā pieredzē, iepazīstot Otrā pasaules kara trimdas latviešu kopienu mūsdienās un pieredzot tās negaidīto ietekmi uz pašas latvietības izjūtu. Izrādi par piederības meklējumiem iestudējis režisors Valters Sīlis. Izrādes centrā ir 24 gadus vecā Milda Craft: latviešu meitene, kas pusaudža gados adoptēta uz ASV un kopienas meklējumos nokļūst pasaules latviešu jauniešu nometnē Kanādā. Izrāde ir vienas nometnes nedēļas koncentrāts. Impulss šim stāstam Liepājas teātra dramaturģei Rasai Bugavičūtei-Pēcei radās pirms gada, kad viņa bija ielūgta uz 16. Latviešu dziesmu svētkiem Kanādā, Toronto. Un saņēma uzaicinājumu doties arī uz jauniešu nometni turpat netālu, Saulainē, kas amizantā kārtā atrodas reģionā ar nosaukumu Utopija. “

Divi atšķirīgi igauņu dzejnieki Trīna Paja un Tenis Vilu Dzejas dienās viesojās Rīgā. Dzejnieki šoreiz lasīja tos dzejoļus, kas tulkoti latviešu valodā, jo drīzumā iznāks igauņu dzejas antoloģija. Igauņu dzejas vakars notika Igaunijas vēstniecībā, un tajā piedalījās abi igauņu dzejnieki, kā arī dzejnieks, atdzejotājs un tulkotājs Guntars Godiņš. Šogad Dzejas dienās atsevišķi rīkots igauņu un lietuviešu dzejas vakars. Dzejnieks un atdzejotājs Guntars Godiņš, atklājot Igauņu dzejas vakaru, min faktus no Dzejas dienu vēstures  un arī to, ka Latvijā tuvākajā laikā iznāks Igauņu dzejas antoloģija, kurā būs iekļauti 14 igauņu dzejnieku darbi. Igauņu dzejas antoloģijā būs iekļauta arī Trīnas Pajas un Teņa Vilu, kas viesojas Dzejas dienās Rīgā, dzeja. Viņi pārstāv  trīsdesmitgadnieku paaudzi. Vispirms Guntars Godiņš iepazīstina ar dzejnieci un tulkotāju Trīnu Paju. Trīnai ir iznākuši četri dzejoļu krājumi igauņu valodā, un dzejas izlase angļu valodā. 2018.gadā viņas pirmais dzejoļu krājums „Nātre” ieguva izcilās ig

Jau pēc mēneša Osakā, Japānā, noslēgsies pasaulē lielākā izstāde „Expo 2025”, kurā visu šo laiku kopš 13. aprīļa piedalās arī Latvija kā vadošā valsts Baltijas paviljonā "We Are One", kurā vienoti tiek pārstāvēta Latvija un Lietuva. Kultūras rondo studijā par gūto pieredzi izvaicāsim paviljona galveno dizaineru Artūru Analtu, koncepta autori Lauru Slaviņu un satura kuratori Ievu Zībarti. Ierakstā pārdomās par darbu „Expo 2025” dalās gide Elīna Briede.

Jānis Rokpelnis un Ivars Šteinbergs lasa Rokpeļņa jaunāko dzejas krājumu „Nomods” un svin dzeju. Gaidot mūsdienu latviešu dzejas klasiķa Jāņa Rokpeļņa 80. gadskārtu, apgādā “Neputns” izdots Jāņa Rokpeļna dzejas krājums “Nomods”. Redaktors Ivars Šteinbergs. Šis ir 11 Jāņa Rokpeļņa dzejas krājums. Saruna ar dzejnieku Jāni Rokpelni, kurš tikko kronēts ar lauru vainagu, bet "Facebook" varat atrast pantus ar J. Jaunkanālmalieša identitāti. Viņa jaunajam dzejas krājumam „Nomods” redaktors Ivars Šteinbergs atlasījis 91 dzejoli no 1200. Arī 80 gados būt nomodā, būt vientuļniekam un būt starp jauniem cilvēkiem ar uzasinātu intuīciju un ožu, kā viņš pats saka. Būs arī mazliet skarbi. Dzeju no galvas un no grāmatas lasīs gan Jānis Rokpelnis, gan grāmatas redaktors Ivars Šteinbergs. Lai pārvarētu lampu drudzi, mēs sākam jau pirms sākuma. Jānis Rokpelnis stāsta, kā viņam gājis Siguldas dzejas nakts pārgājienā. Kas zina, vai tāds lampu drudzis vispār bija?

Arvo Perts un viņa mūzika. Ar savām sajūtam un muzikālajiem atklājumiem par to Kultūras rondo dalās diriģents Kaspars Putniņš, kurš gatavo Perta „Grēku nožēlas kanonu”, un pianists Georgijs  Osokins.  Viņa mūziku vislabāk baudīt klātienē. Varbūt pat Arvo Perta centrā netālu no Tallinas mežā. Mūsdienu mūzikas ģēnijs, minimālists, igauņu komponists Arvo Perts izgājis cauri gan klusēšanas gadiem, gan emigrācijai no padomju okupētās Igaunijas, gan atgriešanos Igaunijā. Viņam šoruden 90. dzimšanas diena, bet mūziķi svin viņa gadu, ne vienu dienu. Bet, ja nav iespējams Perta mūziku klausīties klātienē, tad Latvijas Radio 3 Klasikas arhīvā ir atrodams koncerts Svētā Pētera baznīcā, bet Arvo Perta dzimšanas dienā – 11. septembrī „Klasikā” skanēs ieraksts no Arvo Perta centra, kur šovakar, 5. Septembrī, notiek pianista Georgija Osokina solokoncerts ‘For Arvo”. Arvo Perta mūzikas koncerti skan arī Latvijā. Rīgas Doms aicina uz šī pasaulslavenā igauņu komponista mūzikai veltītiem koncertiem 5. un 12. septembrī plks

Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla noslēgumā piektdienas, 5. septembra, vakarā īpašs notikums – pirmo reizi Latvijā izskanēs ķīniešu komponista un diriģenta Taņa Duņa (Tan Dun) grandiozais opuss “Budas pasija” (Buddha Passion). Budisma filozofija un Āzijas tautu tradīcijas tajā savijas ar Rietumu klasiskās mūzikas un operas ietekmēm. Pasiju atskaņos koris „Latvija”, solisti un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris ar īpaši šim opusam paplašinātu sitaminstrumentu grupu, kuras instrumentu klāstā būs arī akvārijs. Rīgas atskaņojumā solo partijas dziedās Jolanta Strikaite, Viktorija Majore, Ieva Parša un Mārtiņš Zvīgulis, kā arī ķīniešu baritons Yiran Jia un mongoļu rīkles dziedātājs un tradicionālās ķīniešu divstīgu vijoles meistars Hasibagen. Ķīnā dzimušais un kopš 90.gadiem ASV dzīvojošais komponists Taņs Duņs kļuvis pazīstams ar spēju sapludināt Austrumu un Rietumu mūzikas tradīcijas vērienīgos opusos un filmu mūzikā. Par mūziku Anga Lī filmai „Tīģeris un drakons” viņš 2001.gadā saņēma Oskaru.

2. septembrī Jaunā Rīgas teātra (JRT) Mazajā zālē aizvadīta šīs sezonas pirmā pirmzirāde šajā teātrī - monoizrāde "Ledus garša". Kultūras rondo saruna izrādi, kuras idejas autors ir aktieris Dāvids Pētersons, bet režisors Vilis Daudziņš. Abi kopā viņi radījuši stāstu par hokeju. Jaunais Rīgas teātris piedzīvojos īstas kaislības un emociju virpuli, ko radījusi Dāvida Pētersona monoizrāde "Ledus garša". Izrāde nav tikai par hokeja kaislībām. Dažiem pirmizrādes skatītājiem "Ledus garša" pat likusi pārdomāt visu dzīvi. Izrādes ideja pieder Dāvidam Pētersonam, viņš sarunā Kultūras rondo atklāj, ka hokejs viņu pavadījis visu dzīvi un kāda saruna pavērsusi plašāku skatu uz šo spēli. Izrādi veido četras sarunas/ stāsti par hokeju no dažādiem skatupunktiem.  "Četru sarunu kompozīcija ir šī izrāde. Vai ar četriem viedokļiem būtu pietiekami, lai runātu par hokeju? Diez vai. Bet ir visai provokatīvi, interesanti un tas noteikti liek domāt," atzīst Vilis Daudziņš. "Es kā cilvēks, kurš nav dzīvojos ar hokeju, paraudzīj

Cik mūsdienu dramaturģija mēdz būt dažāda, pārliecināsities, ja apmeklēsit dramaturģijas lasījumus „Veldzējošie vārdi”. Sestdien, 6. septembrī, mūsdienu kultūras foruma „Baltā nakts” programmā iekļauti „Dirty Deal Teatro” veidoti dramaturģijas lasījumi, kuros piedalīsies 15 autori.  Skatītāji  aicināti ne tikai ieklausīties jaunākajā Latvijas dramaturģijā, bet piedalīties kopējā līdzrades procesā, uzdodot jautājumus un sniedzot ieteikumus. Nevalstiskais teātris „Dirty Deal Teatro” ir saradis ar dramaturģijas lasījumiem un turpina veicināt latviešu oriģināldramaturģijas rašanos un attīstību visdažādākajās tās formās un izpausmēs. Dramaturģijas lasījumi ir arī veids, kā skatītājiem koncentrētā veidā uzzināt par jaunāko Latvijas dramaturģijā. Teātra vadītāja Anna Sīle sniedz ieskatu, kā lasījumi iecerēti mūsdienu kultūras foruma „Baltā nakts” ietvaros. Lasījumus vadīs dramaturgi Didzis Ruicēns un Linda Rudene. Tikai daļai no 15 dramaturgiem, kas uzstāsies, dramaturģija ir pamatprofesija. Lai kopaina būtu in

“Virzienmaiņas” un vides māksla tālajā 1964. gadā, un svaigas  vēsmas Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā. Kultūras rondo studijā jaunā Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas vadītāja Daiga Rudzāte un izstādes kuratori - māksliniece un LMA pasniedzēja Linda Vilka un mākslinieks Martins Vizbulis. No 5. septembra Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā būs apskatāma vides mākslas izstāde “Virzienmaiņas”. Izstādes nosaukums “Virzienmaiņas” piedāvā daudzslāņainu dialogu par jēdzienu “vides māksla” un tā interpretācijas iespējām. Vienlaikus “virzienmaiņas” raksturo pārmaiņas, kuras skārušas Voldemāra Šusta 1964. gadā dibināto Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Interjera un iekārtu nodaļu, kuras nosaukums šodien ir “Vides māksla”. Mijiedarbojoties ar izstādē pieteiktajām idejām, vērotājs var iepazīt arī plašu izteiksmes līdzekļu klāstu. Akcentējot jaunrades procesa daudzpusību un izmantojot dažādas pētniecības metodes, tostarp pārnesot fizisko digitālajā vidē, iekļaujot virtuālās un papildinātās realitātes, datu pasaulē veidotas s

Atgriešanās pie  pastaigām dabā, iespējams, ir labākais, ko mums atstāja citādi dramatiskais pandēmijas ierobežojumu laiks – un šodien tas turpina palīdzēt atgūt līdzsvaru ikdienas skrējienā, kļūstot arī par iedvesmu mākslai. Režisors un dramaturgs Evarts Melnalksnis, video māksliniece Katrīna Neiburga un komponists Ernests Valts Circenis kopā ar domubiedriem festivālam „Homo Novus” radījuši poētisku stāstu par Ummja ezeru un tajā mītošo īpaši aizsargājamo lobēliju, apzinātā eklektismā sapludinot zinātni, mūziku un dabu. Balti balsināta veikala noliktava Andrejsalā, ko caurvij milzīgi buru audekli un pludmalē izskaloti koki. Ummis ir palicis Lilastes mežos; pilsētā ienākusi mākslinieku sajūta par to. Ar telpu iepazīstina režisors un dramaturgs Evarts Melnalksnis: „Pirmkārt, taisot izrādi par dabas tēmām, mēs nevēlējāmies dabu piešmucēt un ražot jaunas lietas. Gribējās lietot kaut ko tādu, kas jau ir izlietots vai ko var lietot tālāk. Tāpēc arī buras. Un tās arī asociējas ar gaisu, vēju, ūdeni, kustību, lai

Pirms simts gadiem – 1925. gada 28. novembrī – Latvijas Universitātes studenti Lielajā ģildē sarīkoja kārtējo tiesu pret moderno sievieti. Arī šis fakts ir minēts pētījumā „Sievietes Latvijas inteliģencē: studenšu sociālais portrets, 1919–1940”. Kultūras rondo izjautājam monogrāfijas autori Zani Rozīti. Pirmoreiz pētījumā ir mēģināts apkopot un analizēt studentes kā noteiktu sociālu sabiedrības grupu Latvijas kultūrtelpā, veidojot studenšu sociālo portretu. Monogrāfijas uzmanības centrā ir studenšu sociālais portrets laikposmā no Latvijas Universitātes (LU) dibināšanas 1919. gadā līdz Latvijas padomju okupācijai. Zanes Rozītes pētījums ir pirmais mēģinājums apkopojoši un visaptveroši analizēt studentes kā noteiktu sociālu sabiedrības grupu Latvijas kultūrtelpā. Autore darbā studentes analizē pēc noteiktiem sociāliem rādītājiem – tautība, pilsonība, reliģiskā piederība, vecums, sociālā izcelšanās, ģimenes stāvoklis un nodarbošanās. Līdztekus tam atsegtas sievietes studiju procesā, analizēta sieviešu studiju

Kinorežisors Staņislavs Tokalovs ķēries pie jauna detektīvseriāla, tikai šoreiz viņš to iestudē acīm ciet un zeķēs. Jo skaņa šajā seriālā ir viss: tam jāpārņem iztēle, tajā nedrīkst būt nekā lieka, un nevienu nevar piemānīt ar izteiksmīgām grimasēm. Varbūt jau nojaušat – runa ir par audio seriālu, kas pie Latvijas Radio klausītājiem nonāks šā gada rudenī, tieši radio simtgadē. Konkursā par tā radīšanu uzvarēja filmu studija „fon Films”, scenāriju audiodrāmai „Plānās sienas” radīja Jānis Joņevs, iestudē to Staņislavs Tokalovs, bet ausīs dzirdēsim tādu aktieru kā Kaspara Znotiņa, Māras Mennikas, Daces Bonātes un citu balsis. Kultūras rondo viesojas skaņu studijā „Audilla” Rīgā. Blakus durvīs ir Ģertrūdes ielas teātris, bet šoreiz aktieri iet spēlēt nevis uz skatuves, bet gan ierakstu telpā ar neskaitāmiem mikrofoniem. Daži ir pie griestiem, citi – piestiprināti pie sejas. Aktieri Toms Veličko un Kaspars Znotiņš ar lentēm ap pieri izskatās mazliet pēc Rembo.  Ierasti radioteātra iestudējumi top Latvijas Radi

Aicinot padomāt par neatkarīga teātra, kultūras un mākslas pastāvēšanas jēgu,; par nedrošību un pagaidu stāvokli, kā priekšnosacījumu pārmaiņām, festivāls „Homo Novus” radījis savu trīsdesmit gadu jubilejas programmu. Stāsta festivāla programmas direktore Santa Remere un ilggadēja festivāla mākslinieciskā vadītāja un tagad topošās grāmatas par festivālu „Homo Novus” autore Gundega Laiviņa. Šogad starptautiskais jaunā teātra festivāls "Homo Novus" norisināsies no 3. līdz 13. septembrim, un savā 30. jubilejas gadā iepriecinās skatītājus ne tikai Rīgā un Valmierā, bet atgriezīsies arī festivāla pirmajā norises vietā – Daugavpilī, kā arī festivāla norises paredzētas Ķemeros. Kā ierasts, festivāla izrādes pievērsīsies tēmām, par kurām ikdienā neaizdomājamies vai arī baidāmies domāt. Tās prasīs paļāvību un dzīvu spēju uzticēties. Apmeklētājiem būs pieejams arī plašs bezmaksas pasākumu klāsts. Festivāla simbols būs liels dzeltens balons, kuram piemīt spēja uz sekundes daļu likt pavērst skatienu augšup. Tā idejas a

No 30. augusta līdz 28. septembrim Rīgā notiks Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) rīkotais ikgadējais starptautiskais laikmetīgās mākslas festivāls “Survival Kit”. Kultūras Rondo izvaicājam festivāla programmas kuratoru Evartu Melnalksni un Laikmetīgā mākslas centra direktori Solvitu Kresi. Apvienības Slavs and Tatars un Mihala Gžegožeka (Michał Grzegorzek) kūrēto festivāla izstādi “Simurga nams” (House of See-More), kas būs skatāma radošās pilsētas “Grīziņdārzs” telpās Zemitāna ielā 9, papildinās plaša un daudzveidīga programma, tostarp sniedzot iespēju labāk iepazīt par festivāla vadmotīvu izvēlēto mītisko putnu Simurgu.

No 8. augusta līdz 19. septembrim ISSP galerijā būs skatāma mākslinieces Madaras Kvēpas personālizstāde “Jūra nerunā, tomēr es atgriežos”, kas pēta ekoloģisko jūtīgumu jeb attiecību veidošanu ar dabu – tās elementiem, laika ritējumu un klusumu.

Dzeja svin! Ir sākušās dzejas dienas. Kultūras Rondo studijā viesojas Ērika Bērziņa, Guntars Godiņš un Māra Ulme, ar kuriem vētījam gan plašo un bagātīgo programmu, gan godājam dzejas dienām veltīto krājumu, kas aptver beidzamo 60 gadu dzejas dienu poēziju.      

Vai esat dzirdējuši horeogrāfus runājam par balss saitēm, par balss vingrinājumiem? Horeogrāfe un izpildītāja Jana Jacuka savā jaunākajā darbā „HA” pēta balsi kā horeogrāfisku izteiksmes līdzekli, un balss kompozīcijas veido izrādes horeogrāfiju.  Pirmā sastapšanās ar publiku notikusi Amsterdamā, savukārt šovakar pirmizrāde Latvijā, Ģertrūdes ielas teātrī. Aizsākums izrādei „HA” saistīts ar izstādi „Lietisko pierādījumu muzejs”, ko Jana Jacuka veidoja kopā ar līdzautori Lauru Stašāni.